Ja es teiktu, ka vakar biju nonākusi īstā Brīnumzemē, kur galdi ar viesiem pārvēršas čukčukbāņa vilcieniņā un tevi ik uz soļa pavada spoguļmirdzoši fabrikas darbinieki uz skrituļslidām, vai ka ēdi krāsainus makaronus no galda, dejoji ar rotējošām eglītēm un nobeigumā spoguļtunelī uzkodi eglīšmantiņu — noteikti man jautātu: kādas brīnumzālītes esmu lietojusi? Nop — esmu tīra. Tik cik atkal jau manu smadzeni uz ēverģēlībām pavedināja pasākumu arhitektes Gundegas Skudriņas nebeidzamā fantāzija, ko ar aizturētu elpu un dzirkstošām acīm izpildīja viņas superkomanda! Tas jau atkal bija kaut kas traki foršs — un tieši tāda pieredze, ko novēlu ikvienam.