"Man toreiz bija 20 gadi, pirmais bērniņš, meita – divus mēnešus veca. Vīrs strādāja naktsmaiņās, dienas laikā, kad man bija darba pilnas rokas, viņš gulēja. Mana māte dzīvoja citā pilsētā. Naktis pagāja nomodā – mazā nemitīgi raudāja, nemierīgi gulēja, un es dzīvoju pastāvīgā miega badā. Pa dienu, kad meitiņa uz pāris stundām aizmiga, nācās tikt galā ar visiem mājas darbiem, un es atkal nevarēju atpūsties, rezultātā biju nemitīgā "vāveres ritenī", uz sabrukuma robežas," stāsta Inese, kas savu pieredzi atceras ar vainas sajūtu.Raksts no TVNET+ arhīva. Pirmo reizi publicēts šī gada jūlijā.