Mūsdienu bērni un jaunieši aug vidē, kurā dopamīna avoti ir ātri un viegli sasniedzami. Sociālie tīkli, videospēles, dažādi piedzīvojumi vai vielas – tas viss sola intensīvas emocijas un tūlītēju gandarījumu. Taču dopamīns pats par sevi nav slikts. Tas ir mūsu bioloģiskais mehānisms, kas palīdz izdzīvot, reaģēt uz briesmām vai atcerēties, ka prieku radošas aktivitātes ir vērts atkārtot. Līdz ar to jautājums nav par to, kāpēc jaunieši meklē spēcīgas emocijas; drīzāk – kā atrast ceļus, kas neprasa upurēt veselību un nākotni.