Profesionālo sportu bieži vien mēdz romantizēt kā spēka, disciplīnas un uzvaru teritoriju, kur cilvēciskam vājumam nav vietas. Taču aiz medaļām, pārpildītām arēnām un skatītāju ovācijām nereti slēpjas neizturama spriedze un iekšējas cīņas, par kurām publiski runā vien retais. Kaspars Daugaviņš to darīt nebaidās.