Gada pirmā diena šoreiz neuzvedas kā simbolisks slieksnis. Tā vairāk līdzinās brīdim, kad pēc ilgas kustības apstājies un pēkšņi sadzirdi, cik skaļi biji dzīvojis. Šī nav diena apņemšanās sarakstiem vai skaļām frāzēm par pārmaiņām. Tā drīzāk izgaismo to, kas jau sen bija nobriedis, bet kam nebija telpas izpausties. Daudzi šodien sajūt nevis eiforiju, bet skaidru, mazliet askētisku mieru: vairs nav jāizliekas. Ne sev, ne citiem.Šī diena strādā kā iekšējais filtrs. Tā saasina jutību pret neīstumu, pret attiecībām, pienākumiem, lomām, kurās esi palicis tikai inerces dēļ. Tajā pašā laikā tā neuzstāda prasības rīkoties tūlīt. Pietiek ar atpazīšanu. Ar godīgu iekšēju "jā" vai "nē". Šodien dzimst nevis lēmumi, bet orientācija.