Pērn agrā pavasarī svilpodams gāju pa Ziemeļu ielu Lilastes dzelzceļa stacijas virzienā, kad pēkšņi šausmās satrūkos. Acs kaktiņā rādījās vienkāršai ceļmalai jūras malā kas gaužām neparasts. Pagriezis galvu, tūliņ atsprāgu vairākus metrus atpakaļ. “Tas nevar būt,” pie sevis nočukstēju un lēni tuvojos neticamajam. Melna akmens virsma zem salta granīta krusta. Kaps. Kas, pie velna, te notiek!? Kārtīgs kaps ar ziediem un svecītēm vietā, kurai ar kapsētu nav nekāda sakara! Zili brīnumi, lai neteiktu vairāk. Šī lieta beidzot ir jāizmeklē.