Ir cilvēki, kuriem darba vieta ar laiku kļūst par otrajām mājām. Marinai Boihmanei- Boikmanei tās ir vilciena vagons: šaurā eja un pasažieru stāsti, kas nāk līdzi katrā reisā. 45 gadi dzelzceļā nav tikai skaitlis — tā ir vesela dzīve, kas aizritējusi sliežu ritmā: no laikiem, kad pavadones kurināja krāsnis ar oglēm, līdz šodienai, kad mainījušās tehnoloģijas un pasažieru steiga. Taču pats galvenais viņas stāstā palicis nemainīgs — cilvēki.