Sirmu matu rota, sejā smaids, bet to daļēji aizsedz desmitiem krunciņu, trīcoša roka, kas nevarīgumā tomēr sniedzas pretī pēkšņam viesim, kurš gatavs uzklausīt, iekustināt smadzeņu darbību, lai ar prieku kavētos atmiņās par vecajiem labajiem laikiem. Tiem laikiem, kad raibā katūna kleitā vai ancuka biksēs, sandalēs naski virpuļots pa brīvdabas estrādes koka dēļiem vasaras zaļumballē. Tās ir atmiņas par vecajiem jokiem, filmu varoņiem, mūziku, kurās labprāt ieslīd seniori, vadot vecumdienas aprūpes namos.