Režisora Jāņa Streiča filmas ir daļa no mūsu kultūras DNS. Mēs dievinām "Teātri", no sirds mīlam "Cilvēka bērnu" un spējam citēt "Limuzīnu Jāņu nakts krāsā" jebkurā diennakts laikā. Līdz ar meistara došanos uz lielo debesu kinozāli aktualizēts arī viņa radošā mantojuma jautājums. Lai gan – būsim godīgi – tas nekad nav bijis neaktuāls. Šobrīd Streiča filmas tiek izrādītas īpašos seansos, bet televīzijas un straumēšanas platformas piedāvā īpašas programmas, savukārt kino eksperti dalās savās pārdomās un piemiņas vārdos. Tomēr ir kāda filma, kas šajās programmās nenonāk, turklāt arī paša Streiča daiļradē tā uzskatāma par vismazāk saprasto viņa darbu. Stāsts ir par kinolenti "Vecās pagastmājas mistērija", kas uz lielajiem ekrāniem nonāca pirms vairāk nekā 25 gadiem.