Latvijā pārāk daudz kas turas nevis tāpēc, ka ir sakārtots, bet tāpēc, ka vēl nav galīgi sabrucis. Mājas stāv, kamēr plaisas vēl nešķiet letālas. Reģioni dzīvo, kamēr no tiem vēl visi nav aizbraukuši, bet institūcijas darbojas, kamēr nav noticis kārtējais trieciens. Mēs šo stāvokli saucam par stabilitāti, lai gan bieži tas ir tikai atlikts sabrukums.