Mārtiņdiena senčiem bija laiks, kad noslēdzās visi lauku darbi. Tas ir vidusposms starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb brīdis, kad atvadījās no rudens un iesoļoja ziemā. Un, kā jau svētku reizei pienākas, tika klāts galds. Bagātīgi, jo apcirkņi pilni ar novākto ražu – pupas, zirņi, maize, saimnieka brūvēts alus, bet goda vietā – Mārtiņdienas gailis vai vista.