Šis mēnesis vienmēr izdara kopsavilkumu bez brīdinājuma. Tas nejautā, vai esi gatava atskatīties, vai pietiek spēka nosaukt lietas savos vārdos. Man šis decembris bija īpaši nemierīgs. Iespējams, tādēļ, ka aiz loga Rīga dzīvo savu kārtīgo, gaismām izrotāto dzīvi, bet manī atkal un atkal skan Baltkrievija. Tā, no kuras es aizbraucu, bet kuru tā arī nespēju atstāt – ne valodā, ne atmiņā, ne satraukumā.