Deviņdesmitajos gados Latvijā ziemā katru mēnesi nosala gandrīz tikpat daudz cilvēku, cik tagad gada laikā. Tomēr, kad 2004.gada 1.decembrī Vārmes mežā mīklainos apstākļos nosala Kuldīgas arodvidusskolas audzēknis Andris Kinasts, jautājumu bija vairāk nekā atbilžu. Kad mežsargs, sekojot asiņainām pēdām, atrada nosalušo puisi, viņa telefons darbojās. Pirms nāves puisis bija zvanījis glābšanas dienestam un teicis, ka viņam kāds seko. Soli pa solim šķetinām tā laika notikumus, kas noveda līdz traģēdijai.