Teikšu pavisam godīgi – man bija šķitis, ka ir kaut kādi relikti, kas palika deviņdesmitajos. Tās ir lietas, kas tolaik visiem šķita pilnīgi pieņemamas vai pat foršas, bet, raugoties šodienas acīm, šķiet drīzāk ņirdzīgas, lai neteiktu vairāk. Nu, piemēram, tās vīriešu sacensības, kurās viņi ieziežas ar bronzas krāsu un tad apenēs uz skatuves demonstrē, kā prot sasprindzināt musīšus. Vai arī Mis un Misis Latvija.