Delfi
"Es gulēju uz grīdas un vienkārši nevarēju apstāties raudāt." Zaudēt divus bērniņus pēc kārtas, nemitīgi saņemties, sargāt līdzcilvēkus un beigās sabrukt tik smagi, ka jālūdz speciālistu palīdzība, – šī personīgā traģēdija un tai sekojošais atlikto sēru vilnis Ilzi Tiguli aizveda līdz neparastai misijai – kļūt par nāves dūlu. Sarunā Ilze stāsta par savu pieredzi, sabiedrības zemo "nāves pratību" un to, kāpēc dūlas lielākais darbs patiesībā ir klusēt, būt blakus un turēt drošu telpu tiem, kuri iet cauri smagiem procesiem savā dzīvē jeb kuru pasaule tajā brīdī ir centrifūgā un kļuvusi pilnīgi "jēla".
Go to News Site