Kolektīvā sapņa māņi. Sofijas Kopolas filmai «Jaunavu pašnāvības» – 25

Kolektīvā sapņa māņi. Sofijas Kopolas filmai «Jaunavu pašnāvības» – 25

2000. gadā, mirkli pēc kolektīvās apziņas, ka pasaulei milēniuma laikā nepienāca gaišreģu noteiktais gals, bet internets visā pasaulē turpināja darboties, jaunā režisore Sofija Kopola kino ekrāniem nodod debijas filmu "Jaunavu pašnāvības". Viņas pirmais pilnmetrāžas veikums, kam palīdzēja tapt producents, režisors un viņas tēvs Frānciss Fords Kopola, iezīmē tam laikam netipisku pieaugšanas drāmu, kuru centrā ir jaunas sievietes traģiskā, melanholiskā un nenoteiktā jūtu pasaule, joprojām savažota apkārtējās sabiedrības valgos. Tā ir filma, kas ilgi un pacietīgi uzņemta ar analogo 35 mm kinolenti, piedaloties prominentiem operatoriem, kostīmu māksliniekiem un atzītiem mūziķiem. Tolaik ASV šo filmu uzņēma vāji, un tikai pēc nepilniem 20 gadiem tā oficiāli tiek iekļauta kulta statusā, prestižā "Criterion collection" izlasē un joprojām ir skatīta daudzās jauno meiteņu paaudzēs arī šodien.

Kolektīvā sapņa māņi. Sofijas Kopolas filmai «Jaunavu pašnāvības» – 25

Kolektīvā sapņa māņi. Sofijas Kopolas filmai «Jaunavu pašnāvības» – 25

2000. gadā, mirkli pēc kolektīvās apziņas, ka pasaulei milēniuma laikā nepienāca gaišreģu noteiktais gals, bet internets visā pasaulē turpināja darboties, jaunā režisore Sofija Kopola kino ekrāniem nodod debijas filmu "Jaunavu pašnāvības". Viņas pirmais pilnmetrāžas veikums, kam palīdzēja tapt producents, režisors un viņas tēvs Frānciss Fords Kopola, iezīmē tam laikam netipisku pieaugšanas drāmu, kuru centrā ir jaunas sievietes traģiskā, melanholiskā un nenoteiktā jūtu pasaule, joprojām savažota apkārtējās sabiedrības valgos. Tā ir filma, kas ilgi un pacietīgi uzņemta ar analogo 35 mm kinolenti, piedaloties prominentiem operatoriem, kostīmu māksliniekiem un atzītiem mūziķiem. Tolaik ASV šo filmu uzņēma vāji, un tikai pēc nepilniem 20 gadiem tā oficiāli tiek iekļauta kulta statusā, prestižā "Criterion collection" izlasē un joprojām ir skatīta daudzās jauno meiteņu paaudzēs arī šodien.

Skaļās lasīšanas sacensībās uzvar Roberts Gāže no Rīgas Igauņu pamatskolas

Skaļās lasīšanas sacensībās uzvar Roberts Gāže no Rīgas Igauņu pamatskolas

Sestdien, 11. oktobrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisinājās jau astotais Skaļās lasīšanas sacensību nacionālais fināls. Tajā piedalījās 19 novadu lasīšanas čempioni no visiem Latvijas reģioniem ar saviem līdzjutējiem, viņu vidū 10 zēni un 9 meitenes, lasīšanas čempiona titulu ieguva Roberts Gāže no Rīgas Igauņu vidusskolas

Vai militārā industrija kļūs par Latvijas ekonomikas dzinuli? Uzņēmumi griestus izaugsmei neredz

Vai militārā industrija kļūs par Latvijas ekonomikas dzinuli? Uzņēmumi griestus izaugsmei neredz

Pēdējos gados militārā industrija Eiropā uzņēmusi strauju attīstības tempu – valstis steidz palielināt aizsardzības izdevumus, ražošanas tempi tiek kāpināti, bet vienlaikus rodas iespējas arī jauniem censoņiem ar inovatīvām idejām. Dronu ražotājs "Edge Autonomy" uzskata, ka griesti izaugsmei drīzumā nav gaidāmi, jo nozare pati strauji attīstās. Savukārt telekomunikāciju operators "Latvijas Mobilais Telefons", kurš attīstījis savu darbību šajā jomā, norāda, ka Latvijai ir daudz priekšrocību militārās industrijas turpmākai attīstīšanai, tai skaitā – daudz lietu spējam izdarīt ātrāk, nekā, piemēram, amerikāņi.

"Ir diskotēkas sākums, bet dejas vēl nenotiek" – militārajai industrijai Latvijā griesti vēl tālu

"Ir diskotēkas sākums, bet dejas vēl nenotiek" – militārajai industrijai Latvijā griesti vēl tālu

Pēdējos gados militārā industrija Eiropā uzņēmusi strauju attīstības tempu – valstis steidz palielināt aizsardzības izdevumus, ražošanas tempi tiek kāpināti, bet vienlaikus rodas iespējas arī jauniem censoņiem ar inovatīvām idejām. "Delfi" rīkotajā diskusijā, kā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 atspoguļo valsts ekonomikā notiekošo un vai militārās industrijas attīstība nākotnē varētu izvirzīties starp Latvijas lielākajām nozarēm, "Prudentia" vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš atzina, ka jebkurš karš ir liela progresa veicinātājs. Tiesa, jautājums, kādas ir valsts spējas izdevumus aizsardzībai "atstāt mājās", nevis tikai maksāt citu valstu ražotājiem.

Vai militārā industrija kļūs par Latvijas ekonomikas dzinuli? Uzņēmumi izaugsmei griestus neredz

Vai militārā industrija kļūs par Latvijas ekonomikas dzinuli? Uzņēmumi izaugsmei griestus neredz

Pēdējos gados militārā industrija Eiropā uzņēmusi strauju attīstības tempu – valstis steidz palielināt aizsardzības izdevumus, ražošanas tempi tiek kāpināti, bet vienlaikus rodas iespējas arī jauniem censoņiem ar inovatīvām idejām. Dronu ražotājs "Edge Autonomy" uzskata, ka griesti izaugsmei drīzumā nav gaidāmi, jo nozare pati strauji attīstās. Savukārt telekomunikāciju operators "Latvijas Mobilais Telefons", kurš attīstījis savu darbību šajā jomā, norāda, ka Latvijai ir daudz priekšrocību militārās industrijas turpmākai attīstīšanai, tai skaitā – daudz lietu spējam izdarīt ātrāk, nekā, piemēram, amerikāņi.